Новости

Ķīnieši sākuši iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā

Pēdējo dažu nedēļu laikā no Ķīnas pilsoņiem saņemti 46 lūgumi pēc uzturēšanās atļaujām Latvijā, pirmdien vēsta laikraksts "Dienas bizness", kura aptaujātie nekustamā īpašuma tirgotāji apliecina, ka ķīnieši pēdējā laikā aktīvi sākuši izrādīt savu interesi.

Līdz šim Latvijas nekustamo īpašumu tirgus tirgus lielā mērā turējās tikai uz pircējiem no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām, taču tagad tajā sāk ieplūst "jaunas asinis" – pircēji no Ķīnas, vēsta laikraksts.

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) vēstnieka padomnieks Latvijā Li Bidzjans laikrakstam apstiprināja, ka ķīniešu interese par Latviju ir augusi gan pēc veiktajām reklāmas kampaņām, gan pēc Šanhajas "Expo". Viņš neslēpj, ka daudzus ķīniešus Latvijā interesē iespēja apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņemt uzturēšanās atļauju, kas paver ceļu uz Eiropas Savienību, taču nozīme esot arī salīdzinoši zemai nekustamā īpašuma cenai, iespējai viegli nokārtot visas formalitātes, kā arī stabilai ekonomiskai videi, kas potenciāli šeit ļautu attīstīt biznesu.

Arī zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" dati liecina, ka ķīnieši izrāda lielu interesi par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā apmaiņā pret uzturēšanās atļauju. "Pēdējo nedēļu laikā esam saņēmuši 46 lūgumus uzturēšanās atļauju pieprasīšanai Latvijā, turklāt nupat daži ķīnieši jau ir iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā," laikrakstam stāsta zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" partneris Jānis Zelmenis.

Viņš atzīst, ka šo uzturēšanās atļauju pieprasījumi iegūti, pateicoties BDO partneriem Pekinā un Šanhajā. "Jāsaprot, ka Ķīnas turīgie cilvēki zina, kas ir Parīze, Roma, Londona un Berlīne, taču neko nezina par Rīgu, kas ir tikai aptuveni 1000 km attālumā no tās pašas Berlīnes, taču Latvija arī ir ES dalībvalsts," skaidro Zelmenis.

Viņš atzīst, ka Ķīnas lielā biznesa vadītājiem un īpašniekiem jau ir brīvs ceļš Šengenas zonā, taču uzturēšanās atļaujas, ko iegūtu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi, varētu būt aktuālas Ķīnas vidējam biznesam. "Vienkāršākais un reizē arī pirmais solis ir tieši mājokļa iegāde, it īpaši pašreizējā situācijā, kad nekustamo īpašumu tirgus ir būtiski sarucis," skaidro Zelmenis.

"Ir notikuši pirmie darījumi ar klientiem no Ķīnas, taču par masveida tendenci vēl ir pāragri runāt. Nekustamo īpašumu pērkošo ķīniešu skaitu Latvijā pagaidām ne tuvu vēl nevar salīdzināt ar pircējiem no Krievijas vai citām bijušajām padomju republikām," laikrakstam sacīja "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Viņš norāda, ka ķīniešu interese par Latviju ir parādījusies pēdējā gada laikā. "Iemesli un motivācija, kāpēc ķīnieši Latvijā pērk nekustamo īpašumu, ir dažādi – gan iespēja iegūt uzturēšanās atļauju, gan arī fakts, ka ķīniešiem tāpat kā mūsu Austrumu kaimiņiem ir daudz brīvu līdzekļu, ko investēt dažādās pasaules valstīs. Pārsvarā šeit īpašumus pērk tie, kas šajā reģionā grib arī attīstīt biznesu," stāsta Šīns, piebilstot, ka ķīnieši izrāda interesi par nekustamo īpašumu tranzīta infrastruktūru tuvumā. Šīns atzīst: "Sarunās ķīnieši ir ļoti lietišķi, arī valodas barjera viņiem nereti neļauj ieslīgt liekvārdībā. Viņi ir ļoti uz biznesu orientēti un par īpašumiem nepārmaksā."

"Pašlaik esmu dzirdējis par nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem ķīniešiem par samērā nelielām summām, pārsvarā tie ir dzīvokļi, taču, ja grib klientus no Ķīnas piesaistīt kaut cik būtiskos apmēros, ir jāstrādā valstiskā līmenī, jāizvieto reklāma starptautiskos medijos, jābrauc uz izstādēm, forumiem," laikrakstam sacīja "Baltic Sotheby's International Realty" īpašnieks Vestards Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka pat ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu Latvija, visticamāk, ķīniešiem nekad nebūs izvēle "numur viens", taču ar šādu taktiku, piemēram, Kanāda ir piesaistījusi ievērojamu skaitu Ķīnas investoru. Arī viņš norāda, ka pašlaik Latvijā nekustamos īpašumus vēl arvien galvenokārt iegādājas Krievijas pilsoņi.

"Lai arī ķīnieši Latvijā ir kļuvuši aktīvāki, kopumā atsevišķu Ķīnas investoru interese par dzīvokļiem ir tikai piliens jūrā no iespējamā. Piemēram, Sanktpēterburgā ķīnieši būvē 350 tūkst. iedzīvotājiem paredzētu kvartālu. Ķīniešiem ir milzīgas valūtas rezerves, un viņi to iegulda visā pasaulē. Latvija ķīniešiem būtībā ir pārāk mazs tirgus, bet, ja būs iespēja investēt lielos stratēģiskos projektos kā lidostā, ostās vai citur, tad Ķīnas investori ar savām finanšu iespējām šādos projektos noteikti varētu iesaistīties," laikrakstam sacīja "Nira fonda" prezidents Vadims Markovs.

Kā ziņots, pērnā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz, ka apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Minimālā nekustamā īpašuma iegādes vērtība Rīgā ir 100 tūkstoši latu, bet citās Latvijas vietās – 50 tūkstoši latu. Pašlaik ārzemnieki, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā pēc Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā, šiem mērķiem jau varētu būt iztērējuši vairāk nekā 100 miljonus latu, vēsta laikraksts.

Delfi.lv

Atgriezties iepriekšējā lappusē21.11.2011