LV EN RU

Новости

Uzturēšanās atļauju "kvotu" likumu Valsts prezidents neizsludina un atdod Saeimai

Sestdien, 9.novembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ( V), kurā prasa otrreizēju caurlūkošanu Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredz no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos, portāls “Delfi” uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents akcentē atsevišķu likumā izdarīto grozījumu pretrunīgumu, norādot, ka pēc būtības tiek zaudēta grozījumu jēga.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

„Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," atzīst Valsts prezidents.

Valsts prezidents savā vēstulē arī norāda, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts - ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam sasniedza vismaz 145 miljonus latus.

„Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai," secina Valsts prezidents

Vienlaikus Valsts prezidents atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr „gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas."

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem, vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību.

Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi - gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus.

Lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, trešo valstu pilsoņiem būs Latvijā jāiegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērtu nekustamo īpašumu un jāiemaksā valsts budžetā neatmaksājamu maksājumu 25 tūkstošu eiro apmērā. Iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā nedrīkstēs ietilpt meža vai lauksaimniecības zeme.

Grozījumu pieņemšanai sekoja asa reakcijas, piemēram, sabiedrība par atklātību "Delna" lūdza tos neizsludināt, bet atdot otrreizējai caurlūkošanai.

www.delfi.lv

Atgriezties iepriekšējā lappusē12.11.2013

Octa - Salīdzini un izvēlies labāko! OCTA kalkulators, OCTA apdrošināšana; ​ Samazini OCTA cenu Pats!